Pēc tam es esmu šad un tad šo dzejoli publiski runājusi. Tā teikt, labs
vēlējums, viedi vārdi, viegli atcerēties, kad vajag utml. Un vakar iedomājos, ka tikai šajā dzīves posmā beidzot varētu pa īstam to dzejoli norunāt. Ar tādu kā atskaiti tai Burvei pēc daudziem gadiem.
Patiesībā Gudrība un Skaistums nav jāizvēlas... tos mums dod līdzi
vecāki un mēs varam lietot, izmantot, attīstīt vai arī aizlaist vējā, bet
mūsu izvēle ir "kļūt/būt laimīgai". Es tagad varētu atbildēt tai Ingai
1983. gadā, ka "laimīgai kļūt", tas ir process,
darbība, notikumi, rīcība, kustība, nevis stāvoklis, nosacījums, kaut kas
konstants.
Rīt mana dzimšanas diena! Paldies par Gudrību un
Skaistumu manai mammai tur debesīs un tētim tepat blakus! Esmu centusies
izmantot lietderīgi :) Paldies manām meitām, "misijas bērniem" un citiem mīļajiem, ka esmu varējusi piedzīvot "laimīgai kļūt"!
Tā Inga tur tālajā 1983. gadā būtu gribējusi, lai kāds parunā ar viņu
par laimi, ne jau solot vai biedējot, bet vienkārši pastāstot, kā tas ir
justies laimīgi vai nelaimīgi.
Parunāsim ar bērniem par Laimi? Šodien!