Inga Pāvula

supervīzijas - konsultācijas - mentorings

  • Raksti
    • dzīve pēc...
  • Sarunas
    • Piedzīvo sevi: Sarunas skolotāju istabā
    • Piedzīvo sevi: Tālskatis
      • Vai ir dzīve pēc 50? – Piedzīvo sevi LAMPA 2021
  • Supervīzijas
    • individuāli
    • grupas
    • vadītājiem
      • pieredzes grupa
    • skolotajiem
    • dabā
      • meža terapija
    • attālināti
  • Notikumi
    • publiskā runa
    • nometnes
      • ieskats nometnē
      • atsauksmes
  • Ziņu lapa
  • Kontakti

Kas notiek, kad bērns "tiek atstāts" uz otru gadu. Īsumā

6. janvāris, 2021 pl. 11:00, Nav komentāru

Daudzus gadus atpakaļ, kāda izglītības ministra laikā, tika pieņemts lēmums, ka nedrīkst bērnus atstāt uz otru gadu. Toreiz tas nepatika daudziem, jo šad tad otrais gads tika izmantots disciplinēšanai, biedēšanai, it kā motivēšanai vai vienkārši – lai tiktu no kāda vaļā...

Foto: Ngelah

Iespējams, ka, gadiem ejot, šis lēmums ir mainīts, bet te būs tie pamatpunkti, kas toreiz tika aktualizēti un manuprāt ir būtiski, kad skatāmies uz skolēnu sniegumu un rezultātu.

  1. Bērns konkrētajā mācību gadā ir nesekmīgs kādā vienā/divos mācību priekšmetos (ja vairākos vai visos – tad tas būtu cits stāsts), bet citos, vairākos mācību priekšmetos, viņš ir sekmīgs. Un tad viņš nonāk klasē, kur citi bērni VISU mācās pirmo reizi.

  2. Mācoties ar šiem bērniem, izrādās, ka viņš daudz ko zina, pat labi atceras (tajos priekšmetos, kuros bija sekmīgs) un šo to, varbūt pat daudz ko, atceras kā “šo esmu dzirdējis, atceros, ka kaut kas tāds bija…” un viņam kļūst garlaicīgi.

  3. Bērns vairākumā gadījumu nejūtas labi emocionāli – viņš ir vienu gadu vecāks, visi apkārtējie zina, ka palicis uz otro gadu utt.
     
  4. Ko darīt? Bērns ņem jaunu lomu vai turpina veco – kārtības traucētājs, barvedis, smīdinātājs, jebkas, kas var uzmanību saņemt, tā teikt – jau jau esmu citāds, tad par visiem 100. Aizrādījumi, kaunināšana, vecāki… Nekas jauns, tas pats, kas iepriekšejā klasē. 
  5. Kas notiek ar to klasi, kurā nonācis “otrgadnieks”? Motivācija krīt, klasvadība klibo, daļa gribētu būt kā tas “vecākais” biedrs. Un iznāk, ka ieguvēju nav. Nerunājot nemaz par skolotāju, kuram ar šo visu jāstrādā.  

  6. Ko darīt? Risināt problēmas procesā pirmajā gadā. Saprast, kas konkrēti neveicas, kur un kāpēc ir tas nesekmīgais sniegums, kā to uzlabot, ko darīt pirms mācību gads beidzies. Nu, ja nu tomēr ir vajadzīgs “atkārtojums”, tad atsevišķiem priekšmetiem – inidviduāla programma vai iespēja mācīties papildus vai atsevišķi, inidviduāli. Te būs risinājumi katrai situācijai savi. Svarīgākais, ka ir risinājumi!



Raksta autore – Inga Pāvula, supervīzore, izglītības eksperte.  
Ja vēlaties pārpublicēt – lūdzu, vispirms sazinieties šeit (kontaktforma).


Nav komentāru

Komentēt







Jaunākie ieraksti

  • Veselība un labbūtība – tiekamies 9. martā Kuldīgā!
    9. marts 2023
  • Kad visa kā ir par daudz. Profesionālā pilnveide – apgrūtinājums vai ieguvums?
    28. dec. 2022
  • Kādi jautājumi rosina profesionālas sarunas?
    3. sept. 2022
  • Atklāt, ka mācīties ir prieks, nevis pienākums! Skolotāju profesionalā izaugsme
    10. maijs 2022
  • Kādi ir principi pedagogu profesionālajās sarunās? (VIDEO)
    4. marts 2022
  • Labā skolā uzticēšanās ir svarīga visos līmeņos. Pārdomas par atbalstu un uzticēšanos
    9. janv. 2022
  • Aicinu uz "Piedzīvo sevi" sarunu otro sezonu – "Sarunas skolotāju istabā"!
    28. dec. 2021
SAŅEM RAKSTUS E-PASTĀ


"Dzīve pēc..." stāsti

#0: Par "Dzīve pēc..."

#1: Dzīve sākas pēc 40?

#2: Instrukcija: Kā dzīvot dzīvi tā, lai tā būtu baudāma

#3: Parunāsim ar bērniem par laimi? Šodien!

> Lasīt visus stāstus

SAŅEM STĀSTUS E-PASTĀ

© Inga Pāvula, 2025. Atsauce pārpublicējot – obligāta. Privātuma politika.