Kas notiek, kad bērns "tiek atstāts" uz otru gadu. Īsumā
6. janvāris, 2021 pl. 11:00,
Nav komentāru
Daudzus gadus atpakaļ, kāda izglītības ministra laikā, tika pieņemts lēmums, ka nedrīkst bērnus atstāt uz otru gadu. Toreiz tas nepatika daudziem, jo šad tad otrais gads tika izmantots disciplinēšanai, biedēšanai, it kā motivēšanai vai vienkārši – lai tiktu no kāda vaļā...
Foto:
Ngelah
Iespējams, ka, gadiem ejot, šis lēmums ir mainīts, bet te būs tie pamatpunkti, kas toreiz tika aktualizēti un manuprāt ir būtiski, kad skatāmies uz skolēnu sniegumu un rezultātu.
-
Bērns konkrētajā mācību gadā ir nesekmīgs kādā vienā/divos mācību priekšmetos (ja vairākos vai visos – tad tas būtu cits stāsts), bet citos, vairākos mācību priekšmetos, viņš ir sekmīgs. Un tad viņš nonāk klasē, kur citi bērni VISU mācās pirmo reizi.
-
Mācoties ar šiem bērniem, izrādās, ka viņš daudz ko zina, pat labi atceras (tajos priekšmetos, kuros bija sekmīgs) un šo to, varbūt pat daudz ko, atceras kā “šo esmu dzirdējis, atceros, ka kaut kas tāds bija…” un viņam kļūst garlaicīgi.
-
Bērns vairākumā gadījumu nejūtas labi emocionāli – viņš ir vienu gadu vecāks, visi apkārtējie zina, ka palicis uz otro gadu utt.
-
Ko darīt? Bērns ņem jaunu lomu vai turpina veco – kārtības traucētājs, barvedis, smīdinātājs, jebkas, kas var uzmanību saņemt, tā teikt – jau jau esmu citāds, tad par visiem 100. Aizrādījumi, kaunināšana, vecāki… Nekas jauns, tas pats, kas iepriekšejā klasē.
-
Kas notiek ar to klasi, kurā nonācis “otrgadnieks”? Motivācija krīt, klasvadība klibo, daļa gribētu būt kā tas “vecākais” biedrs. Un iznāk, ka ieguvēju nav. Nerunājot nemaz par skolotāju, kuram ar šo visu jāstrādā.
- Ko darīt? Risināt problēmas procesā pirmajā gadā. Saprast, kas konkrēti neveicas, kur un kāpēc ir tas nesekmīgais sniegums, kā to uzlabot, ko darīt pirms mācību gads beidzies. Nu, ja nu tomēr ir vajadzīgs “atkārtojums”, tad atsevišķiem priekšmetiem – inidviduāla programma vai iespēja mācīties papildus vai atsevišķi, inidviduāli. Te būs risinājumi katrai situācijai savi. Svarīgākais, ka ir risinājumi!
Raksta autore – Inga Pāvula, supervīzore, izglītības eksperte.
Ja vēlaties pārpublicēt – lūdzu, vispirms sazinieties šeit (kontaktforma).