Aicinu uz "Piedzīvo sevi" sarunu otro sezonu – "Sarunas skolotāju istabā"!

Sarunas skolotāju istabā ir tās, kuras parasti dzird tikai profesionāļi, kas ir vienā skolā, bet kuras patiesībā varētu būt noderīgas arī citiem – gan tiem, kas strādā citās skolās, gan citiem profesionāļiem un vecākiem, kā arī jaunajiem skolotājiem un tiem, kas gribētu, bet vēl šaubās par tādiem kļūt.

Tāpēc aicinu jūs uz “Piedzīvo sevi” sarunu vakaru otro sezonu – šoreiz dzīvās sarunās par to, kāpēc mums vēljoprojām patīk un ir svarīgi būt skolā, ar bērniem un mūsu kolēģiem. Par izaicinājumiem, iespējām un mūsu profesijas būtību.

Kā jau ierasts, sarunas būs dzīvas un īstas, tiešraidē un aicinot jūs visus iesaisīties komentējot un jautājot. Un šajā sarunu otrajā sezonā ieviesīsim arī divas vai trīs tikšanās tiešraidē, lai veltītu vairāk laika jūsu jautājumiem un komentāriem. Tos var iesniegt jau tagad, "Sarunas skolotāju istabā" sadaļā vai dodieties uz šo veidlapu.

Sākam 2022. gada 7. janvāra vakarā Piedzīvo sevi Facebook lapā un Piedzīvo sevi mājaslapā!

Pieraksties un saņem sarunas e-pastā

Pajautā sev – kā man klājas šajā laikā? Supervīzijas pedagogiem.

Mērķis daudzviet tika izvirzīts – konsultēt un izglītojoši atbalstīt pedagogus, sekmējot viņu profesionālās kompetences un profesionālās darbības paaugstināšanu, akcentējot attiecību veidošanu un profesionālo jautājumu formulēšanas, izzināšanas un problēmu risināšanas jautājumus.

Satiku 590 pedagogus dažadās skolās, pirmsskolās, sporta un mākslas skolās un, kaut tā vienmēr bija gan pirmā tikšanās grupai kopā, gan pirmā pieredze šādam profesionālās izaugsmes formātam un pirmā satikšanās ar mani kā supervizori, tomēr arī šīs pirmās pieredzes ienesa savus secinājumus un atziņas.

Daudziem no pedagogiem, kurus sastapu supervīzijās, šī bija pirmā pieredze vai pat pirmo reiz dzirdēts “nosaukums”, pa vidu – kādam slikta iepriekšējā pieredze, vairākiem arī pozitīva no iepriekšējām supervīzijām. Līdz ar to gaidas bija ļoti dažādas.

No “runāsim par vīzijām nākotnei” vai “būs kaut kas super” vai “paklausīšos, kas tas tāds ir”, “biju dzirdējusi, gribu redzēt, vai man tas der”, “neko nesagaidu, vadība teica, ka jānāk”, līdz “man ir situācija, kurai gribu rast risinājumu”, “mums ir jautājumi, kurus gribam pārrunāt”, “gribu kolēģu pieredzi dzirdēt”, “satikties un parunāties, kā man un mums šajā laikā klājas”.Strādājām ar izglītojošo supervīziju pieeju – kopīgi vērsām uzmanību refleksijas, sadarbības, komunikācijas lomai, savas pieredzes izvērtēšanai un iespējai mācīties no pieredzes. Sarunu tēmas izvērsās par resursiem un ikdienas rutīnām nenoteiktības laikā, ar vingrinājumiem pozitīvā pamanīšanai ikdienas darbā, par gandarījumu un prieku, kā to pamanīt, par to, ko katrs varam ietekmēt un kam velti šķiežam enerģiju, par robežām un laiku, par uzklausīšanas un atbalsta nozīmi.

Un visam līdz – kā pievērst uzmanību sev un būt laipnam pret sevi, jo īpaši stresa un nenoteiktības apstākļos. Kā atbalstīt sevi, lai atbalstītu citus? Kas katram mums vajadzīgs šajā laikā? Kā cienīt pašam savu laiku, robežas un kā ievērot citu robežas un laiku? Kad un vai par to esam aizdomājušies, dažkārt pat, vai esam sev atļāvuši domāt par to, ko man vajag? Kā būt tagad un turpināt būt savā profesijā ilgtermiņā?

...kā pievērst uzmanību sev un būt laipnam pret sevi, jo īpaši stresa un nenoteiktības apstākļos?Lielākoties es sastapu nogurušus un pārstrādājušos, bet vēl aizvien pozitīvus pedagogus, gatavus meklēt risinājumus un elastīgi reaģēt dažādās neparedzētās situācijās. Veidojoties uzticēšanās gaisotnei, atklātām un personiskām sarunām, kādam radās idejas turpināt saziņu ikdienā, kādam ierosmes veidot kovīzijas grupas, citiem – jautāt pēc regulārām supervīzijām savas skolas adminsitrācijai.

Atskatoties uz šo pusgadu arī es rosinātu rast iespēju regulārām pedagogu supervīzijām vai cita veida refleksijas sarunām mazās grupās vai veidot pieredzes apmaiņas grupas ar mērķi vērst uzmanību resursiem, emocijām, stresiem, problēmrisinājumiem, tā pilnveidojot pedagogu refleksijas prasmi un stiprinot pārliecību par pašu spējām un iespējām!

---

... bet kas tās supervīzijas ir? Šeit mans skaidrojums, ko piedāvāju pedagogiem grupās.

Kas ir Supervīzijas?

Supervīzijas ir viena no pieaugušo mācīšanās un refleksijas formām, iespēja ieraudzīt sevi dažādās darba situācijās, apstāties un apzināties, kur esam, kas notiek, pirms pieņemt lēmumus, rīkoties un doties tālāk. Supervīziju mērķis – reflektēt par savu pieredzi, situācijām, komunikciju, attiecībām, emocijām darba vidē un mācīties no tā, lai uzlabotu turpmāko profesionālo darbību. Supervīziju grupu saturs parasti tiek balstīts konkrēto dalībnieku vajadzībās. Tiek piedāvāts virzīts, konfidenciāls, refleksijas un sarunu process, ar papildus informāciju/ zināšanām, ja tas nepieciešams.

Dažas atziņas un vienlaikus idejas ieguvumiem no skolotāju supervīzijām

“aizdomājos, cik svarīgi ir runāt, sarunāties un dalīties ar kolēģiem, kuri saprot un dara līdzīgu darbu!"

“man bija svarīgi dzirdēt kolēģus un iedrošināties pašai dalīties ar savu pieredzi”

“pamanīju, cik mēs esam dažādi un cik dažādi redzam notiekošo, kaut esam vienā skolā, labāk tagad saprotu sistuācijas, kas bijušas"

“patika, ka esam kopā no dažadām pirmsskolām, varēju uzzināt, kā citur notiek darbs un jaunas idejas ieguvu”

“sadzirdēju kā es parasti domāju-nekas, ka man grūti, ka tik citiem viss labi-, cik tas ir iztukšojis mani”

“cik svarīgi ir ikdienas skrējienā atrast laiku apstāties un pievēsrt uzmanību sev, ko man vajag, kā es pati jūtos, ne tikai visu laiku- par citiem domāt”

Jauna supervīziju grupa 2022. gadā

Grupas supervīzijas no 2022. gada februāra līdz decembrim, kopā 10 tikšanās, reizi mēnesī trešdienas pēcpusdienā, grupā 8–10 dalībnieki. Ja vēlaties piedalīties vai pieteikt savu grupu – lasiet vairāk un piesakieties šeit!

Citi raksti un resursi par supervīzijām skolotājiem

• Supervīzijas skolotājiem (RSU grāmata "Supervīzija izglītības vidē")
• Kā atbalstīt (jauno) skolotāju? Par atbalsta sistēmām skolotājiem un skolotāju kolektīviem 2012/2020
  
• Grupas supervīzijas skolotājiem
  
• Skolotāju supervīziju grupa (2022. gada februāris – decembris)

Raksta autore – Inga Pāvula, supervīzore, izglītības eksperte.  
Ja vēlaties pārpublicēt – lūdzu, vispirms sazinieties šeit (kontaktforma)

Pieaugušie, kas mācās. Kā mācās pieaugušie? – Video un Saruna

Atskatoties šajā profesionalaja gadā, līdzās tam, ka esmu vadījusi mācības un seminārus par pieaugušo mācīšanos dažādu jomu profesionāļiem, treneriem un tālākizglītotājiem, esmu piedalījusies arī divās sarunās par šo pašu tēmu. Gan vienā, gan otrā sarunā dalos pieredzē pārbaudītās un manā pārliecībā balstītās atziņās, kas iespējams var noderēt citiem arī.

Arī nākamajā gadā turpināšu ar pieaugušo mācīšanu, gatavoju seminārus par to, ko mēs katrs saprotam ar mācīšanos, kāpēc un kad mēs mācāmies vai arī nemācāmies, vai pieredzei ir nozīme – atbalstoša vai traucējoša, un kā būt ar strappaudžu mācīšanos? Labprāt iekļaušu arī Tavus jautājumus par pieaugušo mācīšanos! Ja interesē, droši pieraksties manā ziņu lapā un došu Tev ziņu par datumiem un laikiem.

LNB Virtuālā trešdiena: Mācīšanās prasme

Sarunas jautājumi:

• 00:23 Vai ir iespējams vispārīgi raksturot to, kā pieaugušie mācās?
• 07:08 Kā veiksmīgi sadarboties viena kolektīva jaunajiem un pieredzes bagātajiem darbiniekiem?
• 11:31 Cik lielā mērā par savu profesionālo pilnveidi atbild pats darbinieks un cik lielā mērā līdzatbildīgs ir darba devējs?
• 14:05 Vai pieaugušo mācīšanās veiksmes atslēga varētu būt mentorings?
• 15:07 Kāda ir jēga mācīties pieaugušajiem, kuras mācības būs vērtīgas, vai mācīšanās mācīšanās pēc arī kaut ko dod?
• 18:53 Kā pieaugušajiem atrast motivāciju un iedvesmu mācīties?
• 21:43 Vai ir kādas tendences, kā mēs varētu mācīties nākotnē, vai šis mācīšanās process laika gaitā mainās un uz ko tas varētu virzīties nākotnē?

RAIDIERAKSTS HR Podcast: Vai pieaugušie var apgūt prasmi mācīties un kā to izdarīt?

"Jau vairākus gadus tādi lielie pētījumi kā Deloitte, Pasaules ekonomiskas forums, McKinsey runā par to, ka digitalizējot procesus liela daļa aptuveni 50%  cilvēku zaudēs savus līdzšinējos darbus, ja vien nesāks sevi izglītot jomās, virzienos, kas būs pieprasītas darba tirgū nākotnē. Izglītot sevi, nozīmē mācīties, prast mācīties. Esošā situācija un pieredze liecina, ka cilvēkiem sagādā grūtības gan nosaukt savas prasmes, gan izvēlēties noteiktas mācību aktivitātes, lai sevi pilnveidotu un sagatavotu nākošajam darba dzīves solim. Kāpēc šādas grūtības pastāv? Vai tas ir attieksmes un motivācijas jautājums? Vai tas ir laika trūkums, jeb nekvalitatīvu mācību piedāvājums, jeb tā ir nezināšana kā mācīties un kam tas noderēs? Par mācīšanās prasmi, par izglītību un to kurš atbildīgs mācīšanās prasmes attīstības ceļā?"

Uz tikšanos un piedzīvošanu 2022. gadā!

Raksta autore – Inga Pāvula, supervīzore, izglītības eksperte.  
Ja vēlaties pārpublicēt – lūdzu, vispirms sazinieties šeit (kontaktforma)

Kāda ir skolas vadītāja loma? Saruna ar Helviju Valci un pārdomas par pārmaiņām skolā

Dalos ar savām pārdomām par pārmaiņām izglītībā pēc sarunas ar Liepājas Valsts 1. ģimnāzijas ilggadējo direktoru Helviju Valci, kā arī pašu klausāmsarunu Skola2030 "Starpbrīdī". Tajā pārrunājām, kāda ir skolas vadītāja loma, kāda ir Helvija pieredze, esot skolas vadītāja lomā jau gandrīz 30 gadus, kādas pārmaiņas ir piedzīvojusi viņa vadītā skola un kā virzīt pārmaiņas.

Ieskats sarunas pieturpunktos

• 02:42 Mazliet par Liepājas Valsts 1. ģimnāzijas vēsturi un to, kā mainās skola, mainoties nosaukumiem
• 07:15 Cik daudz direktors var ietekmēt to, kas notiek skolā? Kā tas ir kļūt par direktoru 30 gadu vecumā?
• 17:30 Pārmaiņas izglītībā - kāda ir skolas vadītāja pieredze?
• 27:40 Kādi ir skolas vadītāja pienākumi?
• 39:35 Par pārmaiņām vidusskolā
• 48:03 "Atslēgas", ar ko skolas vadītājs vada skolu

Skaidrojumi

• Liepājas Valsts 1. ģimnāzijas Spekkes lasījumi, kurus sarunā piemin Helvijs: https://www.lvg.lv/top/jnijs-spekke-imnzija/373  
• Kritiskās domāšanas (KD) attīstīšanas pieeja Latvijā tiek īstenota no 1998. gada. Tās aizsākums ir Sorosa fonda - Latvija projekts ”Lasīšana un rakstīšana kritiskās domāšanas attīstīšanai”, tālāk šo pieeju mērķtiecīgi īsteno Izglītības attīstības centrs (IAC) ilgtermiņa izglītības projektos un profesionālās pilnveides programmās: http://arhive.iac.edu.lv/istenotie-projekti/kritiska-domasana-daudzveidibas-veicinasanai/
• 2008. gadā IAC īstenoja projektu „Pētījums par kritiskās domāšanas (KD) pieejas izmantošanu izglītības sistēmā - ietekme un efektivitāte Latvijā”: http://www.iac.edu.lv/assets/Publications/Kritiska-domasana-web.pdf
• "Dzeltenā grāmatiņa" – Valsts pamatizglītības standarts, pieņemts 1998. gadā, Izglītības profesionāļu vidū tā tika saukts: https://profizgl.lu.lv/pluginfile.php/32782/mod_resource/content/0/Pamatizgl.standarts_1998.pdf

Sarunas ievadam

Domājot par sarunu ar skolas vadītaju, viens no maniem mērķiem bija aktualizēt un iekustināt pārdomas par to, ka pārmaiņas izglītībā ir pastāvīgs process Latvijā jau no 90tajiem gadiem! Šī brīža attieksmes pret pārmaiņām nav nekas unikāls un liela daļa to, kas šobrīd saskaras ar pārmaiņām izglītībā, ir skolotaji un vecāki, kas paši kā skolēni ir piedzīvojuši pārmaiņas, tikai visticamāk neko par to neko nezināja, vienkārši gāja skolā un mācījās.

Saruna ir ar tādu vēsturisko atmiņu noskaņu – par to, kā mainās skola, mainās direktors, mainās vide un konteksts, bet nemainīgi paliek cieņpilnas attiecības un cilvēciskums!

Pēc sarunas Helvijs atsūtīja ziņu:

“Man nupat saslēdzās vēl viena lieta – starp tiem 5-6 gadu pārmaiņu cikliem pavisam noteikti ir arī atsevišķs un ļoti nozīmīgs pārmaiņu cikls, kas bija renovācijas process ģimnāzijā un kas sasaucas ar Tavu jautājumu par pārmaiņām no 90to gadu beigām ar “dzelteno grāmatiņu” un kritisko domāšanu līdz pat Skola2030. Renovācija notika sinerģiskā procesā, samērojot vairāk nekā gadsimtu senas skolas iespējas saglabāt savas pārbaudītās vērtības mūsdienu funkcionālajā, tehnoloģiskajā un materiālajā kontekstā. Un līdzīgi jau ir ar to tiltu no “dzeltenās grāmatiņas” uz Skola2030 – mūsdienu izglītības idejas ir ieviesušas izmaiņas kopējā izglītības konceptā un to IR IESPĒJAMS izdarīt tādā veidā, ka tagadne un pagātne savstarpēji nepretojas viena otrai."

No "dzeltenās grāmatiņas" uz Skola2030. Pārdomas par pārmaiņām

Šīs pārdomas rosināja Helvija atziņa, ka “līdzīgi jau ir ar to tiltu no “dzeltenās grāmatiņas” uz Skola2030 - mūsdienu izglītības idejas ir ieviesušas izmaiņas kopējā izglītības konceptā un to IR IESPĒJAMS izdarīt tādā veidā, ka tagadne un pagātne savstarpēji nepretojas viena otrai”.

Tā bija tiem laikiem pilnīgi jauna pieeja un skatījums uz izglītību, uz mācīšanu un mācīšanos. Varētu teikt – tāds kā manifests jaunai izglītībai un kurp mēs dodamies! Skolotāji lasīja un saprata, kas tiek sagaidīts no mācību procesa, toreiz likās, ka liela daļa esam gaidījuši ko tādu savās skolās ieviešam.
 
Daudz kas tika ieviests, vismaz lokāli skolā vai individuāli kādu skolotāju darbā, bet ļoti daudz kas – nē un arī sistēmiski, diemžēl, nē. Piemēram, bezatzīmju (aprakstošais vērtējums) sākumskolā, kad nu beidzot skolas un skolotāji bija “samierinājušies” ar šo jaunievedumu un vecāki pieņēmuši, nāca ministrs, kas bija saviem personiskajiem bērniem apsolījis, ka viena lieta, ko izdarīs – atcels bezatzīmju sistēmu un… atcēla!

Šajā laikā ir izaugsi vesela paaudze, kas beigusi skolu, bet cik no šīs pieejas viņi pieredzējuši savā mācīšanās pieredzē un kā tas ietekmē viņu gaidas no savu bērnu skolotājiem? Iespējams, tas bija par agru gan daļai izglītības profesionāļu, gan sabiedrībai, varbūt vispār par agru tam laikam? Varbūt un droši vien bija vairāk vajadzīga sistemātiska ieviešana, skaidrošana, pamatošana un ieguvumu atspoguļošana, sarunas un pieredzes, atbalsts un iespēja kļūdīties, lai darītu atkal un labāk!

Ļoti daudz kas no tā ir tikpat aktuāls un ieviešams šobrīd Skola 2030 kontekstā. Un jautājums tas pats un iebildes līdzīgas – vai nav par agru, par ātru, kāpēc vispār vajag un vai atkal nepaliks lokāli un individuāli?

Kā skaidrot un runāt par pieredzi un vēsturi kontekstam ar tagadni un nākotni, jo cilvēki un paaudzes mainās, citādi mums vienmēr būs par agru, par ātru un kāpēc vajag? 

Ieskatam un padomāšanai, daži fragmenti un citāti no "Dzeltenās grāmatiņas"... vairāk lasiet paši!

Parādās pirmo reizi – mācību jomas (Valoda, Es un sabiedrība,Tehnoloģiju un zinātņu pamati, Māksla), izglītošanās aspekti, kas atbild uz jautājumu KĀ? – rīkoties, darīt, domāt, attiekties (analītiskis kritiskais, pašizpausmes radošais, socilālais-sadarbības, saziņas, matemātiskais,mācīšanās un praktiskās darbības, vērtējošais-morāli ētiskais).

Pamatizglītības vispārīgie didaktiskie principi. (8.lpp)

• Veiksmīgam mācību procesam ir nozīmīga skolas vide un labvēlīga gaisotne stundās (mācību vide);
• Mācīšanās nozīmē ne tikai zināšanu un prasmju apguvi, bet arī vērtībizglītību (mācību darba un audzināšanas vienotība);
• Mācīšanās ir individuāli atšķirīgs process (individuālā pieeja);
• Skolēni mācās labāk un ar lielāku interesi, ja patstavīgi meklē saikni starp nezināmo un jau zināmo, uzdod jautājumus un patstāvīgi rod atbildes uz tiem (problēmpieeja);
• Skolotāji izvirza augstas prasības atbilstoši katra skolēna spējām (attīstība, izaugsme);
• Skolēni mācās labāk, ja mācību procesa pamatā ir skolēnu praktiskās dzīves pieredze (mācīšanās, kas balstīta uz praksi);
• Veicināma uz skolēnu prakstisko ikdienas dzīves pieredzi balstīta integrētā mācīšanās (integrētā pieeja);
• Skolēnu sasniegumu vērtēšanā jāizmanto dažādas metodes, arī skolēna pašvērtējumu. Skolēniem un viņu vecākiem jābūt skaidram priekšštatam par paveikto un iespējām paaugstinātsavi snieguma līmeni (vērtēšanās nepartrauktība un daudzveidība).

Atsaucei – Valsts pamatizglītības standarts (1998), https://profizgl.lu.lv/pluginfile.php/32782/mod_resource/content/0/Pamatizgl.standarts_1998.pdf

Raksta autore – Inga Pāvula, supervīzore, izglītības eksperte.  
Ja vēlaties pārpublicēt – lūdzu, vispirms sazinieties šeit (kontaktforma)

Skolotājiem jābūt dažādiem – Saruna Skola2030 "Starpbrīdī"

Kad man piedāvāja parunāties par skolotājiem un harizmu, man pirmā reakcija bija, ka kaut kas īsti tā nav un tādā aspektā nekad nebiju domājusi par skolotajiem. Bet piekritu sarunāties, jo sarunās bieži vien rodas jaunas idejas, domas un risinājumi!

Šajā sarunā galvenā ziņa un secinājums man bija, ka skolā vajadzīgi dažādi cilvēki, vecumi, dzimumi, ekstravertie un introvertie. Tieši tik dažādi, kādi mēs esam dzīvē ārpus skolas.

Klausieties, gan arī jūs sadzirdēsiet sev kaut ko noderīgu!

“Desmitajā klausāmsarunā Skola2030 vecākā eksperte, Ogres 1. vidusskolas skolotāja Ilze Mazpane sarunājas ar Mežciema pamatskolas direktori Andu Priedīti un Skola2030 vecāko eksperti, izglītības konsultanti Ingu Pāvulu. Šajā sarunā pārrunājām to, kādi ir populārākie mīti par harismu, vai introverts cilvēks var būt labs skolotājs, kas īsti mūsdienās ir labs skolotājs un vēl citas svarīgas nianses par un ap harismu.”

Sarunas pieturpunkti

• 02:20 Vai skolotājam ir jābūt harismātiskam?
• 06:10 Kādi ir populārākie mīti par harismu?
• 11:40 Vai var būt labs introverts skolotājs?
• 17:22 Vai skolotājam ir svarīgi būt uzmanības centrā mācību stundas laikā?
• 22:18 Kas mūsdienās ir labs skolotājs?
• 37:14 Kā skolotājam būt autentiskam? Vai tas ir iespējams?
• 46:10 Kā caur auteniskumu parādās dažādi harismas veidi?

Saruna pieejama arī Podbean,  Apple Podcasts un Google Podcasts

"PIEDZĪVO SEVI: TĀLSKATIS" FESTIVĀLĀ LAMPA AR SARUNU "VAI IR DZĪVE PĒC 50?"

Kā tas ir – skatīties savas dzīves Tālskatī? Ko es tur redzu vai gribētu redzēt? Kur es meklēju atbildes par to, kā varētu būt pēc 10 vai 15 gadiem?

Tie, kas pavasarī klausījās manas "Piedzīvo sevi" sarunas "Tālskatis", jau atpazīst šos jautājumus, par kuriem sarunājos ar dažādiem cilvēkiem. Klausītāju iesaistīšanās, komentāri, e-pasti un sarunas pēc tam parādīja, ka  ši tēma ir aktuāla un pat vairāk interesē 30+ un 40+ paaudzi. Tad nu uzdrošinājos piedāvāt šo tēmu sarunu festivālā LAMPA.

Aicinu uz kopādomāšanu sestdien, 21. augustā, 20:00-21:00 – klātienē Cēsis, PIls laukumā uz "Uzzibsnī" skatuves vai virtuāli Piedzīvo sevi Facebook lapā un mājaslapā šeit, vai YouTube. Lai piedalītos sarunā tiešraidē – atveriet slido.com aplikāciju un pievienojieties #dzivepec50 kanālam vai klikšķiniet šeit. Saruna tiks tulkota arī zīmju valodā, paldies Latvijas Nedzirdīgo savienībai.

Domāsim un meklēsim atbildes nākotnes scenārijiem un iespējām dzīvei esošajai un arī topošajai 50+ paaudzei. Uz skatuves es būšu viena, bet patiesībā – uz skatuves mēs būsim visi, kopā, lai sarunātos!

Skaties LAMPA mājaslapā – https://festivalslampa.lv/lv/programma/pasakumi/1682

SKATIES TIEŠRAIDĒ

Cilvēkiem, kas vada cilvēkus. Pieredzes grupa vadītājiem (2022)

Atlaist kontroli, ļauties lēnākam plūdumam, darboties praktiskās radošās nodarbībās, izmantot laiku pieredzes sarunām, refleksijai un vienkārši būšanai ar sevi.

Pēc "Piedzīvo sevi" vasaras nometnēm, grupu supervīzijām un šī gada pirmās skolotāju supervīziju grupas, atsaucos tiem, kas jautāja – no 2022. gada februāra līdz jūnijam izziņoju pirmo Pieredzes grupu vadītājiem – cilvēkiem, kas savā profesionālajā ikdienā vada cilvēkus.

Šī būs iespēja pilnveidot savas kā vadītāja cilvēku vadīšanas kompetences, bet šoreiz citā veidā – piedzīvojot pašam sevi caur dažadām nodarbībām, kopā  ar citiem, kurus nav jāvada, bet kuri var palīdzēt piedzīvot sevi. Droša telpa un laiks, kurā piedzīvot, pamanīt, atcerēties tās savas  īpašības, kuras esmu aizmirsis un kuras noderētu ikdienā cilvēku vadīšanā – vai varbūt tās, kas traucē vadīt, bet ikdienā tās nepamanu!

10 cilvēki, kuri vada cilvēkus. Nemainīgs grupas sastāvs. Konfidencialitāte. Atvērtība. Uzticēšanās. Sākam 2022. gada februārī. Tiekamies!

LASĪT VAIRĀK & PIETEIKTIES

"Piedzīvo sevi" Vasaras nometnes noslēgušās – lai dzīvo "Piedzīvo sevi" rudens nogales!

Tik piepildītas, bet reizē nesteidzīgas dienas nometnē lieliskā kompānijā, burvīgā vietā. Ieklausīties sevī un citos, iesmaržot, izjust un sadzirdēt, izgaršot un sapņot.. Ļauties vieglumam! Būt kopā “Piedzīvo sevi 50+” Paldies, Inga. Uz tikšanos!Izjust satikšanās prieku, iepazīties no jauna, ļauties spontānām idejām, noticēt radošajam gēnam sevī [..] būt dabā un pazust savā Nekurienē, aizmirst par darbu un nerunāt par TO (par ko visi tik nepārtraukti cepas ik dienu), kopīgi izjust lasīšanas prieku [..] Uh! Un tas viss nepilnās četrās dienās nometnē Piedzīvo sevi 50+ ārpus laika un ikdienas (pavisam nelielā kompānijā, kas omulīgi iekārtojas pie viena galda un nojauc visus stereotipus par nometnēm)! Un atvadīties ar lielisku sajūtu, ka turpinājums sekos… Paldies, Inga!Viens vienīgs sajūtu virpulis. Trīs dienas fantastiskā Ingas Pāvulas organizētā pieaugušo nometnē, trīs dienas, lai izdzīvotu sevi nometnē “Piedzīvo sevi! 50+”. Smiešanās līdz asarām, emocijas līdz asarām, sarunas un dziesmas, filozofēšana un aizraujošas darbnīcas, iedvesmas stāsti un kopīga grāmatu lasīšana, koncerti un ekskursijas, peldes un pārsteidzošas izstādes, prieks un vēlreiz prieks, gardas maltītes, iedvesma un enerģija līdz debesīm un vēl.Kuldīga. Piedzīvo sevi. Mazpilsētas šarms mani apbūris pilnībā.

Paldies tiem, kas bija jau otro gadu un paldies tiem, kas pirmoreiz! Paldies tiem, kas teica – šī būs tradīcija, jūlijā pie Ingas uz "Piedzīvo sevi". Es gaidīšu!

– Inga

PIETEIKTIES NĀKAMAJĀM NOMETNĒM!

Aicinu uz "Piedzīvo sevi: Tālskatis" sarunām par jēgpilnu dzīvi pēc 50

Pirms gada es sāku publiskot savas piezīmes un pierakstus par “Dzīvi pēc... (40)” – par to, ko jau esmu piedzīvojusi, par ko varu runāt no savas pieredzes un par ko būtu gribējusi dzirdēt pati tajā “Dzīvē pirms…”. Un tagad gribu parunāties par Dzīvi pēc 15-20 gadiem, par nezināmo. 

Un, pirms kāds tālāk vai tuvāk pazīstamais vai kolēģis vēlēsies teikt "nu, Pāvula, ko Tu par to vecumu runā…” :), mana atbilde ir –

mēs, iespējams, esam pirmā  paaudze, kurai jāpiedzīvo un arī jārada cits novecošanas modelis pasaulē, kur no vienas puses – mūsu vecāku padomju laiku vecuma pieredze un otras – mūsdienu jaunības kults un pastiprināta uzmanība uz automatizāciju un ikdienu "mākonī". Vai esam gatavi dzīvot jaunajā pasaulē ar veciem priekšstatiem? Dzīves kvalitātei un mūža ilgumam uzlabojoties, ir jārunā par mūsu labbūtību un labklājību nākotnē, iespējams, laužot pašu un sabiedrības stereotipus vai atklājot, cik tad maz domājam paši par savu nākotni.

Vai esam gatavi nepazust sev un sabiedrībai, kuras vērtīgi un vajadzīgi locekļi un vēstures liecinieki mēs esam? Noticēt sev, savai pieredzei un vērtībai gan tagad, gan pēc 5, 10, 20 gadiem? Turpināt mācīties, dzīvot, piedzīvot!

Aicinu Tevi pievienoties piektdienas vakara sarunās ar cilvēkiem – domātājiem, darītājiem, pētītājiem, vienaudžiem un ne tikai – no 7. maija līdz 11. jūnijam ar kopīgu noslēguma vakaru 18. jūnijā (vai ilgāk/vēlāk, ja vēlēsieties!).

Lai klausītos un iesaistītos ar līdzdomāšanu un jautāšanu, pieraksties ziņu lapā pieraksties Ziņu lapā, lai vari saņemt atgādinājumu un sarunas ierakstu. Tiešraide notiks "Piedzīvo sevi" mājaslapā un "Piedzīvo sevi" Facebook lapā.

Un ko Tu redzi savā Dzīves Tālskatī? :)

Tiekamies jau 7.maijā!

Kā būt tuvu, esot tālumā. Par savstarpējām attiecībām un komunikāciju, tiekoties tiešsaistē

Jau gadu esam attālināti un ik pa laikam izskan  bažas par kontakta un attiecību veidošanu un uzturēšanu mācīšanās un mācīšanās procesā. Uzrakstīju savas pārdomas un dalījos ar praktiskiem, attālinātās dzīves laikā sadzirdētiem un izmēģinātiem piemēriem un idejām labākai komunikācijai tiešsaistē.

Oriģināli publicēts no Skola2030 "Domāt. Darīt. Zināt" NR.16/2021. Lejupielādēt šeit.

Lejupielādēt rakstu un praktisko ideju lapu

Ik pa laikam aizdomājos, kā tas būs, kad šis savādais laiks beigsies. Vai mēs pratīsim sarunāties tāpat vien, par sevi, par dzīvi, bez 40 minūšu ierobežojuma vai tradicionālā kopsavilkuma tikšanās beigās “…tātad… un termiņš ir…”? Bez ierobežotā laika mērķtiecīgas virzības uz rezultātu. Kad mērķis un rezultāts IR pati parunāšanās un kopā būšana, ko mēs radām paši – šeit, šajā brīdī, ar to, kas mums ir. Dalos pārdomās bez pretenzijām uz zinātniski pārbaudītām patiesībām, bet ar praktiskiem, attālinātās dzīves laikā sadzirdētiem un noderīgiem piemēriem, idejām, ieradumiem – par vienkāršu sarunāšanos, attālināti.

Lasīt tālāk »

Mācību procesa pilnveides atbalsts. Praktiski rīki. Skola2030 metodiskais materiāls.

Pārmaiņas izglītībā ir kas tāds, par ko daudz runāts un rakstīts. Kāpēc tās vajadzīgas un kāpēc tik grūti tās pieņemt, ko darīt vai nedarīt, lai tās ieviestu un iedzīvinātu skolā? Pēc pieredzes daudzos un dažādos tālākizglītības kursos, ko esmu vadījusi, zinu, ka tieši pieredze un piemēri ir tas, kas visvairāk iedrošina un ir nepieciešams. Tādēļ ar prieku dalos – kopā kolēģēm Projektā Skola2030 esam radījušas metodiskos ieteikumus – praktiskus, pieredzē izmantotus rīkus tiem, kas ir vai gribētu būt pārmaiņu vadītāji skolā.

Materiāls “Mācību procesa pilnveides atbalsts. Metodiskie ieteikumi pārmaiņu vadītājiem un īstenotājiem skolā.” lejupielādei pieejams: https://mape.skola2030.lv/resources/5949

Pirms katra rīka pieejama instrukcija, kā un kādiem mērķiem konkrēto rīku izmantot. Metodisko ieteikumu lasītāji, ņemot vērā katra mērķi un vajadzības, tos var iepazīt dažādos veidos:

Metodiskie ieteikumi strukturēti piecās nodaļās:

Lasīt tālāk »

Supervīzija kā ceļš. Supervīzijas skolotājiem.

Lasīt tālāk »

Ko darīt, kad rokas nolaižas un neko vairs negribas…

Mācību gada sākumā ar podkāsta “Piedzīvot skolu, lappuses un dzīvi” veidotāju un autori Aiju Bremšmiti sarunājāmies par skolotāja profesiju, par atbalsta nepieciešamību, par skolotāja personību, drošības sajūtu skolā, pašapziņu, sadarbību un vēl daudz ko citu. Paldies Aijai par sarunu un iespēju pašai paskatīties uz savu vēsturi izglītībā – iespējams, pirmo reizi tā. Sarunā Aija man jautāja kādas idejas, ierosinājumus, ko darīt, kad “rokas nolaižas”.

Foto: Kate Elpo

Septembrī, kad šī saruna tika ierakstīta, mēs vēl nedomājām, nezinājām, ka gads izvērtīsies par attalinātas mācīšanās gadu. Ar pandēmisko nogurumu, visa veida stresiem lieliem un maziem, bažām, vai visu iemācīsim un iemācīsimies, un, iespējams, atvieglojumu vai apgrūtinājumu (kā nu kurā skolā), ka jāskatās kontekstā un lēmumi jāpieņem pašiem “uz vietas” – ko, cik daudz, kad un kā mēs mācāmies! 

Tagad, savā ziņā, mēs atkal esam sākumā – otra pusgada sākumā, ar nu jau lielāku skaidrību par to, kā šis gads beigsies un kā šajā laikā mācīt un mācīties, bet izaicinājumu pietiek tik un tā –  sajūta, ka “rokas nolaižas un neko vairs negribu/nevaru” taču šad un tad ir mums katram! 

Te mani trīs piedāvājumi, pieredzē un praksē pārbaudīti – ko domāt, darīt, kad rokas nolaižas?

1. PADOMĀT – KĀPĒC?

Ik pa laikam sev pajautāt, kāpēc man ir svarīgi būt skolotājam, direktoram utml., kāpēc man ir svarīgi darīt to, ko es daru? Ar šīm atbildēm ir vieglāk dzīvot stresa un citās grūtās situācijās.

Lasīt tālāk »

Un kā būtu ar "labi" vai pat "labāk"? Supervīzijas skolotājiem (un ne tikai)

Ik pa laikam, saskaroties ar rezervētu attieksmi pret supervīzijām, atceros, ka tas tomēr vēljoprojām ir kas jauns. Tā nereti sarunā par dažādām situācijām, problēmām, rūpēm, nedrošību darba vidē, beigās skan visu izlīdzinošais “bet vispār jau mums nemaz nav tik slikti”.

Foto: Chris Montgomery

Un es tik labi saprotu un arī novērtēju šo mūsu spēju “izturēt, paciesties”, kamēr nav “galīgi slikti, ļoti slikti “ – mēs patiešām varam turpināt dzīvot, ik pa laikam drusku vai daudz paciešot.

Bet kā būtu ar "labi" vai pat "labāk"?

Lasīt tālāk »

Vai tiešām visu dzīvei un arī eksāmenam svarīgo mēs iemācāmies vienā skolas gadā?

Atsaucos uzaicinājumam dalīties pārdomās Latvijas Radio 1 “Ģimenes studijā”. Šajā rakstā – pāris idejas, ko varētu darīt un kā varētu paskatīties uz šo jautājumu – gan skolotāji, gan vecāki. Ne, lai norādītu “kā būtu pareizi”, bet vienkārši acinātu padomāt kopā – kā tad ir tagad un kā būs pēc?

Klausieties Latvijas Radio 1 "Ģimenes studija" raidījumu “Mācības otrajā semestrī: izmaiņas un lēmumi atkarīgi no epidemioloģiskās situācijas” (07.01.2020) šeit: https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/gimenes-studija/macibas-otraja-semestri-izmainas-un-lemumi-atkarigi-no-epidemiol.a138524/

Izvēles un lēmumi. Mūsu spēja pielāgoties

Lai skolā varam izvēlēties, ko vajag noteikti mācīties un ko var atmest vai izlaist, bez kā noteikti nevar un ko tomēr var atlikt, domājot konkrētajā kontekstā un redzot savu skolēnu iespējas un situāciju.

Vai varam skolā pieņemt lēmumus kopā, ar savstarpēju atbalstu? Ne katram skolotājam vienam pašam, analizējot aizvadīto gadu un plānojot saturu nākošam gadam klusībā (un galvā skaļi lamājoties) pie sava datora. Te nu ir nepieciešama koleģiālā sadarbība, runāšana par problēmām un to risināšana. Paskatīties visiem kopā uz konkrētās klases skolēnu sniegumu. Un risinājumi – vērsti uz mūsu konkrēto bērnu un situācijas nākotni, nevis gaidas – ka kāds “no augšas” pateiks, ko darīt tieši man mana skolā, manā mācību priekšmetā ar manu Ilzi, Jāni un, vispār, visu 6-to klasi.

Lasīt tālāk »

Kas notiek, kad bērns "tiek atstāts" uz otru gadu. Īsumā

Daudzus gadus atpakaļ, kāda izglītības ministra laikā, tika pieņemts lēmums, ka nedrīkst bērnus atstāt uz otru gadu. Toreiz tas nepatika daudziem, jo šad tad otrais gads tika izmantots disciplinēšanai, biedēšanai, it kā motivēšanai vai vienkārši – lai tiktu no kāda vaļā...

Foto: Ngelah

Iespējams, ka, gadiem ejot, šis lēmums ir mainīts, bet te būs tie pamatpunkti, kas toreiz tika aktualizēti un manuprāt ir būtiski, kad skatāmies uz skolēnu sniegumu un rezultātu.

1. Bērns konkrētajā mācību gadā ir nesekmīgs kādā vienā/divos mācību priekšmetos (ja vairākos vai visos – tad tas būtu cits stāsts), bet citos, vairākos mācību priekšmetos, viņš ir sekmīgs. Un tad viņš nonāk klasē, kur citi bērni VISU mācās pirmo reizi.
   
   
2. Mācoties ar šiem bērniem, izrādās, ka viņš daudz ko zina, pat labi atceras (tajos priekšmetos, kuros bija sekmīgs) un šo to, varbūt pat daudz ko, atceras kā “šo esmu dzirdējis, atceros, ka kaut kas tāds bija…” un viņam kļūst garlaicīgi.
   
   
3. Bērns vairākumā gadījumu nejūtas labi emocionāli – viņš ir vienu gadu vecāks, visi apkārtējie zina, ka palicis uz otro gadu utt.
    
4. Ko darīt? Bērns ņem jaunu lomu vai turpina veco – kārtības traucētājs, barvedis, smīdinātājs, jebkas, kas var uzmanību saņemt, tā teikt – jau jau esmu citāds, tad par visiem 100. Aizrādījumi, kaunināšana, vecāki… Nekas jauns, tas pats, kas iepriekšejā klasē. 

5. Kas notiek ar to klasi, kurā nonācis “otrgadnieks”? Motivācija krīt, klasvadība klibo, daļa gribētu būt kā tas “vecākais” biedrs. Un iznāk, ka ieguvēju nav. Nerunājot nemaz par skolotāju, kuram ar šo visu jāstrādā.  

6. Ko darīt? Risināt problēmas procesā pirmajā gadā. Saprast, kas konkrēti neveicas, kur un kāpēc ir tas nesekmīgais sniegums, kā to uzlabot, ko darīt pirms mācību gads beidzies. Nu, ja nu tomēr ir vajadzīgs “atkārtojums”, tad atsevišķiem priekšmetiem – inidviduāla programma vai iespēja mācīties papildus vai atsevišķi, inidviduāli. Te būs risinājumi katrai situācijai savi. Svarīgākais, ka ir risinājumi!

Raksta autore – Inga Pāvula, supervīzore, izglītības eksperte.  
Ja vēlaties pārpublicēt – lūdzu, vispirms sazinieties šeit (kontaktforma).

Ekrānos piezūmotā īstenībā un pārmaiņās – kā domāt un kā būt tagad?

Pārdomājot aizvadīto gadu, – tas ir tik atšķirīgs, kā nekad nebūtu spējuši iztēloties. Ko darīt tagad? Piedāvāju dažus ieteikumus, kā domāt un ko darīt.

Inga Pāvula, Foto: Kate Elpo

Raksts oriģināli publicēts “Skola2030” blogā 2020. gada izskaņā, 22. decembrī.

Pārdomājot aizvadīto gadu, – tas ir tik atšķirīgs, kā nekad nebūtu spējuši iztēloties. Darījām, ko nekad iepriekš nebijām darījuši un bez šiem piespiedu apstākļiem nedarītu. Bija jāapgūst un jāizdomā tik daudz jauna – lielā daļa ikdienas jāpārceļ tiešsaistē. Tiešsaistes mācīšanās un mācīšana, attiecību veidošana, saziņa un socializēšanās – kā to darīt attālināti? Pieredzes daudziem nebija. Varbūt socializēšanās lielākas grūtības sagādāja tieši pieaugušajiem, jo jauniešiem šis jau bija pierastāks veids. Kā šie apstākļi mūs ietekmē, un kā tos labāk pārdzīvot? Ko darīt tagad? Piedāvāju dažus ieteikumus, kā domāt un ko darīt.

Ieraugām to, kas citkārt palicis ēnā

Jaunie, nezināmie, nenoteiktie, neparedzamie apstākļi savijās ar mūsu pašu šaubām un nepārliecinātību, kas ikdienā bija, bet nu vēl pastiprinās. Šis laiks izceļ virspusē to, kas klātienas laikā ir bijis, bet kam neesam pievērsuši uzmanību – neesam redzējuši vai izvēlējušies ignorēt.

Par skolu lietām domājot, – katrā skolā vienmēr ir kāds, kuram nekad nav patikušas pārmaiņas, kurš vienmēr iestājies pret, bet savu neapmierinātību drīzāk paudis mazā grupā vai klusi, aiz durvīm. Tagad tiešsaistes skolotāju sapulcēs neviens nepaliek nepamanīts, un katra viedoklis kļūst pamanāmāks. Un tāpat uz otru pusi – varbūt mēs jau visi ilgāku laiku bijām domājuši, ka kaut ko gribam mainīt, teiksim, stundu sarakstu, citādi organizēt mācību darbu, saturā no kaut kā atteikties, ieviest ko jaunu, taču ikdienā ierastā skrējiena laikā tam nekad nebija atlicis laika. Tad piepeši pienāk ikdienas dzīves pauze jeb stopkadrs un ierastais skrējiens jāpārceļ ekrānos. Un tagad domājam – cik ļoti šodienas dzīvi atvieglotu tas, ko būtu varējuši izdarīt iepriekš.

Izvēlies perspektīvu “tagad”!

Bieži mēdzam domāt: izdarīsim, sakārtosim, organizēsim tad, kad šis konkrētais posms beigsies! Bet kāpēc ne tagad? Ieraugām vēlamo mērķi, izvēlamies tagadnes perspektīvu un – darām!

Domājot par ikdienas klātienes problēmsituācijām, kuras attālināti nav iespējams nogludināt, skolotājam un skolu vadītājam godīgi sev jāpajautā – vai problēma ir pēkšņi parādījusies vai tā tomēr ir jau sena? Un jāizlemj – pieķeramies un risinām tagad vai atliekam?

Lasīt tālāk »

Kā atbalstīt (jauno) skolotāju? Par atbalsta sistēmām skolotājiem un skolotāju kolektīviem 2012/2020

Šajā rakstā atskatos uz nu jau 8 gadus senu interviju pirmajā "Skolas vārds" žurnāla izdevumā 2012. gada nogalē "Kā atbalstīt jauno skolotāju? Saruna Saruna ar Iespējamās misijas mācību programmas vadītāju Ingu Pāvulu[..]" par atbalsta sistēmām skolotājiem un skolotāju kolektīviem. Aktuāli, svarīgi un nu jau varu tiekt – pierādīti risinājumi.

Kā 2012. gadā, tā šodien uzskatu, ka "ir ļoti nozīmīgs savstarpējs profesionālais atbalsts. Atbalsts ir nepieciešams jebkuram, lai attīstītos; nevis tāpēc, ka kaut kas neveicas, bet tāpēc, ka ir iespēja profesionāli augt".

Atbalsta sistēma Nr. 1 : Mentors

«Kad pirms pieciem gadiem uzsākām Iespējamās misijas mācību programmu, Latvijā vēl nebija mentoru jeb, kā reiz tautā sauca, krustmāšu un krusttēvu. Šogad pēc pieredzes rezultātiem esmu piedāvājusi, lai skolas par mentoriem virza direktora vietniekus mācību darbā. Kāpēc tieši direktora vietniekam mācību darbā būtu jābūt mentoram? Tāpēc, lai viņš jaunajam skolotājam palīdzētu saprast, kā darbojas skolas sistēma, kā ir jāsakārto dokumentāciju, par ko ir atbildīgs katrs no administrācijas pārstāvjiem – to varētu dēvēt par «ievešanu skolas kultūrā». Turklāt direktora vietnieks izglītības darbā ir tas, kuram ir pieredze un prasme gan vērot stundas, gan veidot kvalitatīvu atgriezenisko saiti, un tieši to Iespējamā misija sagaida no skolas mentora. Tās ir kā minimums divas stundas mēnesī, kuras vēro mentors, un konsultāciju stundas, kur tiek pārrunātas tēmas, kas jaunajam skolotājam ir vajadzīgas.

Šīs sadarbības pamatā ir jaunā pedagoga proaktivitāte: ir jānāk un jāprasa atbalsts, atgriezeniskā saite. Tieši stundu vērošanas atbalsts ir viens no tādiem stūrakmeņiem, jo faktiski vislabāk skolotājam var palīdzēt izaugt, ja viņu kvalitatīvi vēro stundā, kvalitatīvi iedod atgriezenisko saiti, ko uzlabot, kas veicas utt. Tas ir daudz labāk un efektīvāk nekā jebkuras mācības un kursi. Savukārt no programmas puses piedāvājam profesionālās pilnveides seminārus mentoriem – gan iespēju iepazīt citu skolu sistēmas, gan dalīties pieredzē ar         jauno         skolotāju         atbalsta    mehānismiem.»

Aktuāli arī šodien, 2020. gadā – mentorings, mentori

Par mentoriem kļūst pieredzējuši kolēģi, kuriem piemīt mentoram nepieciešamās personīgās īpašības, prasmes un zināšanas, un, kuri vēlas un ir motivēti uzņemties mentora lomu. Mentora lomas var būt dažādas un, strādājot ar vienu un to pašu kolēģi ilgākā laika periodā var mainīties, atkarībā no jaunā kolēģa profesionālās izaugsmes vajadzībām: atbalstītājs, izglītotājs, iedvesmotājs!

Mentorings ir attiecības, kas balstītas uz mācīšanos un atbalstu, starp vienu indivīdu, kurš dalās savās zināšanās, pieredzē un gudrībā, un otru indivīdu, kurš ir gatavs un gribošs iegūt no šīs apmaiņas un bagātināt savu profesionalitāti. – Sjūzena Fora

Atbalsta sistēma Nr. 2: Kurators

«Otrs atbalsta sistēmas elements ir mūsu programmas sagatavots kurators, mūsu programmas absolvents, un viņa funkcija ir divas reizes semestrī vērot stundas un sniegt atgriezenisko saiti, komentēt dalībniekiem iknedēļas profesionālās izaugsmes piezīmes.

Esam izstrādājuši Stundu vērošanas rubriku, un skolotāja pašvērtējuma instrumentu – vadīt mācīšanās rubriku, kas izskaidro, ko dara skolotāji līderi un kādai jābūt labai mācību stundai.

Lasīt tālāk »

Par kastēm un iespējām

Šajās divās jūnija nedēļās dažādos kontekstos, forumos, diskusijās, raisījās pārdomas par šķirošanu, likšanu kastēs un kastās, par dalīšanu musējos un jūsējos.

Sākumā gribēju tādu emocionāli kareivīgu viedokli paust, sak – kā tā var runāt un kāpēc pieļaujam, ka tā var runāt. Bet, beigu beigās, ikvienam ir savs viedoklis un iespēja to paust.  

Te pārdomas par dzirdēto, mazliet no cita skatu punkta, atļaujoties iekāpt “sašķiroto kurpēs”.

“Latviešu valodas skolotājai es esmu reemigrējies krievs, kas izdomājis mācīties latviešu skolā, angļu valodas skolotājai es esmu teicamnieks,  reemigrējies krievs, ar izcilām angļu valodas prasmēm, bioloģijas skolotājai es esmu basketbolistu subkultūras pārstavis. Es esmu viens cilvēks nevis daudzi, bet tas ir tas, kā  mani redz dažādi skolotāji un attiecīgi arī izturas pret mani tieši tik dažādi. Skolotāja jautā “cik dzīves tad man vajadzētu, lai katram no mums   pielāgotos”? Es nezinu, cik skolotājai vajag, bet mums katram šī ir vienīgā dzīve, kuru dzīvojam un kurā mācāmies skolā, kurā arī skolotāji ir ļoti dažādi. Es to redzu un saprotu, un zinu, ka jāpielāgojas, pat ja brīžiem nesanāk un negribas, bet cenšos. Lai pabeigtu šo skolu – "izturi, saņemies, pielāgojies", tā man ir teikuši skolas absolventi."

Lasīt tālāk »

Augsti akadēmiskie sasniegumi pret gatavību doties nezināmajā? (tiešsaistes foruma ieraksts)

Šodien par to, ko attālinātās mācīšanās pieredze mums visiem un katram atsevišķi iemācījusi un ko vajadzētu turpināt. Par brīvību izvēlēties, par atbildību, par pavadīto mācīšanos. Ko vērts mācīties skolā? Kā krīze mainīs skolu un kā vērtīgajām pārmaiņām būt paliekošām?

Skola2030 pirmajā "Jaunā ikdiena: kā krīze mainīs skolu?" tiešsaistes forumā "Ko vērts mācīties skolā?" runājām par to, kas svarīgāks – augsti akadēmiskie sasniegumi vai laiks un iespēja doties nezināmajā, par to, cik svarīga neakadēmisku prasmju attīstība, vai izmantot iespēju un pielāgot izglītību atbilstoši pārmaiņām, kā arī par skolotāja labbūtības nozīmi.

Daži no jautājumiem pirmajā forumā (Skola2030)

• Kas svarīgāks – augsti akadēmiskie sasniegumi vai laiks un iespēja doties nezināmajā, iedziļināties, mēģināt un kļūdīties, iemācīties mācīties?

• Cik svarīgi turpmāk skolā akadēmiskas zināšanas papildināt ar sociālo, emociju pārvaldības un mācīšanās prasmju mērķtiecīgu attīstību?

Lasīt tālāk »